Pavasara saulgrieži jeb Lielā diena

Pavasara saulgrieži jeb Lielā diena

Marta otrajā pusē  – parasti trīs dienas no 20. līdz 22.martam, pēc Saules kalendāra svinami Pavasara saulgrieži jeb Lielā diena.  Diena nu kļūst garāka par nakti, šajā laikā daba mostas un ir īstais brīdis, kad smelties no tās enerģiju.

Šie ir vieni no svētkiem, kuru tradīcijas  – olu krāsošana, ripināšana, šūpošanās  – salīdzinoši plaši zināmas. Bet vēl, gatavojoties šiem svētkiem, tiek īpaši piedomāts pie svētku apģērba, gādāts svētku mielasts un, protams, kārtas šūpoles. 

Lielās dienas rītā ilgi gulēt nevar. Pirmie, kuri piecēlušies, dodas modināt pārējos mājiniekus  –  perot tos ar pūpolu zariem, kas veicina veselību un možu garu. Ar rīksti, kas pagatavota no kopā sasieta izplaucēta bērza, pūpola un kadiķa zara, modinājuši gulētājus – perot tik ilgi kamēr dabūjuši no miegamicēm olas. 

Vēl pirms saules lēkta visi pulcējas un ar dziesmām, muzicēšanu un skaļu trokšņošanu dodas “dzīt putnus”  –  dzen prom ļaunumu, skauģus un nelaimes. 

Lieldienā īpaša enerģija piemīt ūdenim. Līdz ar saules lēktu jāmazgā mute strautā vai upē, kuras kāds līkumiem tek pret rītiem t.i. austošo sauli – tad top skaists. Ir zināmi arī citi “skaistuma rituāli” – ticējums vēsta, ka Lielās dienas rītā esot jāapēd vismaz 12 dzērvenes, tad būs sārti vaigi. 

Tāpat kā Jāņos, Ziemassvētkos, Apjumībās, arī Lielajā dienā veicams uguns rituāls., tam ugunskuru kurot jau rīta agrumā.

Šūpošanās rituāla nozīme ir saistīta ar dzīvības spēka iekustināšanu. Jo augstāk šūposies, jo ražīgāks būs jaunais ritums. Tiem, kuri šūpojas gan jāatceras, ka šūpoles nedrīkst apstādināt  – jāgaida kad tās pašas apstājas.

Mēs kopīgi iedzīvinājām dažus no šiem rituāliem – par galveno izvirzot kopā būšanu, prieku un darbošanos!

Visiem košu un možu pavasari!