Šis citādais laiks mūs izaicina. Visvairāk pietrūkst cilvēcīgas klātbūtnes – skolā pietrūkst tieši bērnu klātbūtnes. Nav tā kā ierasts – neskan katrs skolas stūrītis, nesmaržo krāsas, līmes, nespēlē, nedzied. Gaitenī un klasēs vientuļi un noskumuši stāv mūzikas instrumenti un darbnīcas klusē.
Arī mierīgām domām īsti laika nepietiek, jo ikdiena paiet starp tiešsaistes sapulcēm un stundām. Un tomēr – gribas kā mūsu latviešu pasakās ticēt, ka labais uzvarēs, un pavasaris spītīgi to atgādina. Zemeslodei griežoties spēkojas tumsa ar gaismu, un saules paliek vairāk, dienas stiepjas garumā, tā pat kā pirmie spītīgie sniega pulkstenīši un krokusiņi spraucas ārā no zemes. Pūpoli ziedot pārklājas ar dzeltenu putekšņu kārtiņu, tā atstarojot saules gaismu. Tādos brīžos tu notici, ka labais vairo labo.
Tik ļoti gribējās atrast iemeslu, lai bērni varētu atnākt līdz skola, ja ne uz stundām, tad vismaz piedalīties kādā notikumā. Parasti šajā laikā tikko esam nosvinējuši Lielo dienu skolas pagalmā, ieskandinājuši un izkrāsojuši pavasari lielajā skolas koncertā. Šogad viss notiek savādāk.
Aizsākot skolas 35 jubilejas gadu – aicinājām bērnus, vecākus un ikvienu, kas vēlējās dalīties ar savām LABAJĀM DOMĀM, apciemot skolu. Iesiet pie skolas pūpolkokā krāsainu lentīti, uz kuras katrs varēja uzrakstīt kādu labu vārdu, novēlējumu, vēlēšanos – kaut ko, kam noticēt.
Bija interesanti vērot, kā ar katru nākamo iesieto lentīti koks kļuva arvien krāsaināks un krāšņāks. Kokā ielikti tādi spēka vārdi kā TICĪBA, CERĪBA, MĪLESTĪBA, PRIEKS, SAULE, DRAUDZĪBA, DRAUGI, SKOLA, VESELĪBA, SAPŅI…
Mēs kopā ticam un novēlam visām labajām domām piepildīties!
Jo arī mēs – skolas kolektīvs – ilgojamies pēc ikdienas klātienē, skaņām un krāsām, kas piepilda, atbrīvo un iedvesmo!
Lai pavasaris visiem nes prieku!
