PROJEKTI 2023

Pateicoties Valsts Kultūrkapitāla fondam (VKKF) un Cēsu novada pašvaldības atbalstam skolā esam realizējuši projektu, lai papildinātu skolas materiāli tehnisko bāzi.

 Gada sākumā, veiksmīgi startējām projektu konkursa mērķprogrammā “Mūzikas un dejas mākslas izglītības iestāžu materiāli tehniskās bāzes uzlabošana” projektam saņēmām atbalstu no VKKF, trūkstošo summu līdzfinansēja Cēsu novada pašvaldība.

Katru gadu izvērtējam padarīto un nosakām tālākās vajadzības, lai dažādotu un nodrošinātu kvalitatīvu ikdienas darbu skolā, tādējādi īstenojot gan skolai, gan projektos izvirzītos mērķus un uzdevumus. Pastāvīga materiāli tehniskās bāzes uzlabošana ir svarīgs priekšnosacījums kvalitatīvam ikdienas darbam un izaugsmes iespējām, tiecoties uz labāko iespējamo rezultātu. Tāpēc, darbs pie profesionāli un mājīgi sakārtotas darba vides ir skolas prioritāte. Mūsu uzdevums ir radīt apstākļus, lai skolēniem būtu pieejama kvalitatīva, mūsdienīga, profesionāla vide personības attīstīšanai, kā arī Piebalgas kultūrvēsturisko tradīciju izkopšanai caur mūzikas (tautas dziesmas) un mākslas (amatu prasmes) prizmu.

Šī gada projekta ietvaros esam tikuši pie jauniem mūzikas instrumentiem:

  • Yamaha trompetes YTR – 3335S Bb;
  • Liektā soprāna saksofona MTP S-300L jaunāko klašu skolēniem
  • Dūru cītaru (5 dūres) kolektīvās muzicēšanas vajadzībām.

Kopējās projekta izmaksas – 2154,00 EUR.

VKKF finansējums 1554,00 EUR;

Cēsu novada pašvaldības līdzfinansējums – 600,00 EUR.

Projekta rezultātā varēsim turpināt nodrošināt mūzikas un mākslas skolas
audzēkņus ar nepieciešamo materiāli tehnisko bāzi mācību procesā, kas, savukārt,
ļaus turpināt, papildināt un pilnveidot iesāktās tradīcijas.

  

Projekta īstenotāji:

Projekta īstenotājs Jaunpiebalgas Mūzikas un mākslas skola, Cēsu novada
pašvaldība.
      Projekta atbalstītāji:

Valsts Kultūrkapitāla fondam (VKKF) un Cēsu novada pašvaldības

KKF_logo
Cesu-nov_KR

PROJEKTI 2021

Jaunpiebalgas Mūzikas un mākslas skolā īstenoti projekti mūzikā un mākslā
      Pateicoties Valsts Kultūrkapitāla fondam (VKKF) un Cēsu novada pašvaldības
atbalstam skolā esam realizējuši divus projektus, lai papildinātu skolas materiāli
tehnisko bāzi.
      Gada sākumā, veiksmīgi startējām projektu konkursa mērķprogrammās
“Mūzikas un dejas mākslas izglītības iestāžu materiāli tehniskās bāzes uzlabošana” un “Materiāli tehniskās bāzes uzlabošana Jaunpiebalgas Mūzikas un mākslas skolas Vizuāli plastiskās mākslas programmā”. Abiem iesniegtajiem projektiem saņēmām atbalstu no VKKF, trūkstošo summu līdzfinansēja Cēsu novada pašvaldība.
      Katru gadu izvērtējam padarīto un nosakām tālākās vajadzības, lai dažādotu un nodrošinātu kvalitatīvu ikdienas darbu skolā, tādējādi īstenojot gan skolai, gan
projektos izvirzītos mērķus un uzdevumus.
Kā kultūrizglītības iestāde apzināmies savu nozīmīgumu vietējās kultūrvides
kopšanā un tradīciju turpināšanā savā novadā un kultūrizglītības sistēmā kopumā. Lai palīdzētu augt un pilnveidoties jaunajiem mūziķiem un māksliniekiem, darbs pie profesionāli sakārtotas vides un augstvērtīgas, mūsdienīgas, kvalitatīvas materiāli tehniskās bāzes ir viena no skolas prioritātēm. Mūsu uzdevums ir radīt apstākļus, lai skolēniem būtu pieejama kvalitatīva, mūsdienīga, profesionāla vide personības attīstīšanai.
      Projekta ietvaros skolas materiāli tehniskā bāze ir papildināta ar Jaunām ¾
vijolēm Hidersine Viviente, flautu Trevor James Privilege, digitālajām klavierēm
Yamaha un 4 nīškārtu stellēm “Jaana” un to aprīkojumu.
Kopējās projekta izmaksas:
      Mūzikā – 2130,00 EUR, VKKF finansējums 1200,00 EUR, Cēsu novada
pašvaldības līdzfinansējums – 930,00 EUR.
      Mākslā – 2367,00 EUR , VKKF finansējums 2000,00 EUR, Cēsu novada
pašvaldības līdzfinansējums – 367,00 EUR.
      Projekta rezultātā varēsim turpināt nodrošināt mūzikas un mākslas skolas
audzēkņus ar nepieciešamo materiāli tehnisko bāzi mācību procesā, kas, savukārt,
ļaus turpināt, papildināt un pilnveidot iesāktās tradīcijas.
      Projekta īstenotāji:
Projekta īstenotājs Jaunpiebalgas Mūzikas un mākslas skola, Cēsu novada
pašvaldība.
      Projekta atbalstītāji:

Projektu vadītāja, Jaunpiebalgas Mūzikas un mākslas skolas direktore – Aija Sila

 “Projekta “Mūzika 11 instrumentiem”

noslēgums 2021. gada 9. oktobrī Jaunpiebalgas ev. lut. Sv. Toma baznīcā

Projektu atbalstīja VKKF Vidzemes plānošanas reģions un Jaunpiebalgas apvienības pārvalde.

“Mūzika – spēks, kas iedvesmo, aizkustina dvēseli un ļauj runāt bez vārdiem.

Mūzika – valoda, kura neprasa paskaidrojumus, tomēr ļauj izpaust visdziļākās no mūsu jūtām un sajūtām, valoda, kuru saprot un atpazīst ikviens.

Mūzika – spēj pacelt cilvēka dvēseli nebeidzamos augstumos un gremdēt visdziļākajos bezdibeņos.

Un tomēr – pāri visam – MŪZIKA – eņģeļu un dievu valoda, kas piepilda ar savu vibrāciju, dodoša un dziedinoša, atbrīvojoša un iedvesmojoša.”

Neskatoties uz dažādiem izaicinājumiem, mēs, Jaunpiebalgas Mūzikas un mākslas skolas kolektīvs, esam īstenojuši ideju par nošu krājumu bērnu mūzikas skolām. Piedaloties Latvijas valsts mežu un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstītās Vidzemes kultūras programmas 2021.gada projektu konkursā, saņēmām finansējumu savai idejai, un šobrīd jau ir baudāms projekta rezultāts – nošu krājums “11 mūzikas”.

Mūsu skola šogad svin savu 35. gadu jubileju. Apzinoties, ka jubileja būs jāsvin savādāk nekā līdz šim bijām raduši, meklējām idejas, kā 35 skolas jubileju atstāt vēsturē ar kaut ko paliekošu.

Gribējām saviem skolas audzēkņiem dot iespēju ieraudzīt mūziķa un mākslinieka profesijas ceļu no bērnu skolas līdz pieaugušam profesionālim savā jomā. Tāpēc, uzrunāju divus savas skolas absolventus – Emīlu un Evitu, brāli un māsu, iesaistīties projektā un kopīgi radīt grāmatu. Man par lielu prieku viņi piekrita!

Mūsu skolā ir iespēja apgūt 10 dažādu mūzikas instrumentu spēli, vienpadsmitais mūzikas instruments ir cilvēka balss. Atrast jaunu, interesantu repertuāru, kas būtu piemērots tieši mūzikas skolu līmenim, ir liels izaicinājums. Sevišķi jaunu latviešu komponistu mūziku.

Projekta ietvaros mūsu skolas absolvents Emīls Rusovs, kurš šobrīd studē Latvijas Mūzikas akadēmijā un komponēt sāka jau mācoties mūsu skolā, piekrita radīt muzikālas kompozīcijas visiem mūzikas instrumentiem, kurus iespējams apgūt Jaunpiebalgas Mūzikas un mākslas skolā. Instrumentu dažādība nebija šķērslis šīs idejas realizēšanā, jo savulaik, mācoties Jaunpiebalgā, Emīls apguva trompetes un klavieru spēli, iepazinās ar ērģelēm un citiem mūzikas instrumentiem, veidoja aranžējumus un pārlikumus dažādiem mūzikas instrumentu sastāviem. Visas projekta ietvaros radītās  kompozīcijas ir iekļautas šajā nošu krājumā.

Evita Bēta, šobrīd jau profesionāla māksliniece, grāmatai veidoja vāka dizainu un kopējo noformējumu. Evita ir beigusi Jaunpiebalgas Mūzikas un mākslas skolu gan mūzikas programmā – klarnetes spēli, gan mākslas programmu, līdz ar to, tuvas un pazīstamas ir abas jomas. Ļoti uzrunā Evitas pieeja grāmatas noformējumā iekļaut mūzikas valodas simbolus, kurus atpazīst katrs mūziķis – kā piemēram nošu galviņas, nošu līnijas, stilizētas pauzes. Evitai esmu pateicīga arī par nošu krājuma nosaukumu “11 mūzikas”, jo projekta sākumā bija paredzēts cits nosaukums. Bet, ieklausoties brāļa radītajās kompozīcijās un redzot visu sarakstīto muzikālo kompozīciju kopumu, Evitai radās ideja tieši par šādu nosaukumu, kas daudz precīzāk raksturo nošu krājuma satura noskaņu un krājumā iekļautās ļoti atšķirīgās un dažādas kompozīcijas klavierēm, ērģelēm, vijolei, flautai, klarnetei, saksofonam, fagotam, trompetei, eifonijam, ģitārai un balsij.

Ar grāmatas maketēšanas darbiem mums palīdzēja datorgrafiķe Lauma Neretniece, ar kuru esam sadarbojušies jau iepriekš, vairākos iepriekšējos projektos. Un mūsu sadarbības partneri tipogrāfija “ADverts” grāmatai piešķīra veidolu.

Bet mēs jau apzināmies, mūzika atdzīvojas, kad tā tiek atskaņota uz skatuves. Tāpēc notis tika nodotas mūsu skolotāju un skolēnu ziņā, kuri apguva skaņdarbus, lai tos iedzīvinātu. Savukārt, mākslas programmas audzēkņi, klausoties Emīla kompozīcijās, veidoja savas asociācijas par dzirdēto. Šobrīd skolas parkā ir skatāmi bērnu veidotie vēja zvani un Jaunpiebalgas ev. lut. baznīcā iekārtota bērnu radīto mākslas darbu izstāde.

Pašā pēdējā mirklī, 9. oktobra pēcpusdienā, paguvām atskaņot Emīla komponēto mūziku ikgadējā “Rudens koncertā”, kurš jau 21. reizi izskanēja Jaunpiebalgas ev. lut. Sv. Toma baznīcā.

Vēl tikai pēdējais solis…

Gala rezultātu – nošu krājumu “11 MŪZIKAS” bērnu mūzikas skolām, vēlamies 1 eksemplārā savā dzimšanas dienā dāvināt katrai Latvijas mūzikas vai mūzikas un mākslas skolai. Skola, kuras atsaucās šim uzaicinājumam grāmatu jau it saņēmušas, pie citām skolām grāmata ir ceļā, vai vēl tikai dosies!

Esmu pateicīga visai savai kolēģu un projekta komandai, par atbalstu projekta tapšanā! Bet, vēl jo vairāk esmu pateicīga par to, ka mums Piebaldzēniem ir šāda vieta un vide, kur radīt projektus – kurus man patīk dēvēt par NOTIKUMIEM. Tomēr, vissvarīgais ir tas, ka mums ir bērni, kam ir nepieciešami šie Notikumi.

Mums ir cilvēki, kas spēj īstonot šos notikumus. Cilvēki, kuri ir nākuši no mūsu pašu vides, kuri ir izauguši kopā ar mums.

Es no sirds novērtēju visas šīs iespējas un novēlu katram apzināties un novērtēt to, ko un kādā kvalitātē šodien piedāvā Jaunpiebalga ar saviem cilvēkiem, skolām, sakopto un estētisko vidi, projektiem, idejām.

Esmu kā Sprīdītis, ik pa laikam, ceļojusi apkārt meklējot “laimes zemi”. Bet, nekur nav tik labi kā mājās. Novēlu, lai katram būtu šī māju sajūta. Jo savā vietā ar neatlaidīgu darbu var panākt ļoti, ļoti daudz.

Novēlam, lai mūsu nošu krājums aiceļo pa visu Latviju, lai šajā nošu krājumā iekļautās kompozīcijas papildina jauno mūziķu repertuāru un iedvesmo muzikālajam ceļam. Šī nošu grāmata lai ir kā iedvesma divu mākslu savienībai, kas viena otru papildina, gluži kā ģimenē, kad esam viens otra turpinājums.

Jaunpiebalgas Mūzikas un mākslas skolas direktore Aija Sila 26412878

Jaunpiebalgas Mūzikas un mākslas skolā atkal īstenots projekts

Pateicoties Jaunpiebalgas novada domei (šobrīd jau Cēsu  novada Jaunpiebalgas apvienības pārvaldei) un Valsts Kultūrkapitāla fondam (VKKF) skolā esam ieguvuši papildinājumu mūsu instrumentārijam. Gada sākumā, veiksmīgi startējām projektu konkursa mērķprogrammā “Mūzikas un dejas mākslas izglītības iestāžu materiāli tehniskās bāzes uzlabošana”, un saņēmām atbalstu no VKKF, trūkstošo summu līdzfinansēja Jaunpiebalgas novada dome.

Skola sistemātiski, plānveidīgi, izvērtējot nepieciešamību un prioritātes, sava budžeta iespēju robežās, uzlabo skolas vidi, materiāli tehnisko nodrošinājumu. Instrumentālas mūzikas programmu kvalitatīvai realizēšanai ir nepieciešams papildināt un atjaunot esošo materiāli tehnisko bāzi. Kvalitatīva mācību vide un pilnvērtīgs tehniskais nodrošinājums palīdz īstenot skolas izvirzītos mērķus un mācību uzdevumus.

2020. gada decembrī skolā notika akreditācijas process, kura laikā ekspertu komisija atzinīgi novērtēja padarīto un sasniegto, tomēr norādīja, ka nepieciešams turpināt pilnveidot materiāltehnisko bāzi un atjaunot nolietoto skolas instrumentāriju

Kā kultūrizglītības iestāde apzināmies savu nozīmīgumu vietējās kultūrvides kopšanā un tradīciju turpināšanā savā novadā un kultūrizglītības sistēmā kopumā. Lai īstenotu savus izvirzītos mērķus un  palīdzētu augt jaunajiem mūziķiem,  darbs pie profesionāli sakārtotas vides un augstvērtīgas, mūsdienīgas, kvalitatīvas materiāli tehniskās bāzes ir viena no skolas prioritātēm. Mūsu uzdevums ir radīt apstākļus, lai skolēniem būtu pieejama kvalitatīva, mūsdienīga, profesionāla vide personības attīstīšanai.

Lai turpinātu nodrošināt kvalitatīvu mācību vidi, projekta ietvaros skolai tika sagādāti šādi instrumenti:

  1. klasiskā ģitāra Alchambra;
  2. flautu Trevor James Privilege;
  3. digitālās klavieres Yamaha;
  4. divas vijoles ½ ar futlāri;
  5. pikolo flautu Jupiter;
  6. klasiskā ģitāra ¾.

Visi projektā iekļautie instrumenti tiks izmantoti mācību procesa nodrošināšanai un dažādošanai gan spēlējot instrumentus solo, gan dažādos muzikālos sastāvos. Svarīgi, ka iespēja spēlēt uz kvalitatīva instrumenta veicina audzēkņa vēlmi pilnveidot un attīstīt savas instrumenta spēles prasmes augstākā līmenī.

Projekta rezultātā varēsim turpināt nodrošināt mūzikas skolas audzēkņus ar nepieciešamo materiāli tehnisko bāzi mācību procesā, kas, savukārt, ļaus turpināt, papildināt un pilnveidot iesāktās koncerttradīcijas.

Projekta īstenotāji

Projekta īstenotājs Jaunpiebalgas Mūzikas un mākslas skola, ko pārstāv skolas direktore Aija Sila sadarbībā ar Jaunpiebalgas novada domi (šobrīd – Cēsu novada Jaunpiebalgas apvienības pārvalde).

PROJEKTI 2020

Projekts “Materiāli tehniskās bāzes uzlabošana”

      Īstenots laika posmā no 2020. gada 02. marta līdz 25. septembrim ar VKKF
(Valsts kultūrkapitāla fonda) atbalstu.
      Jaunpiebalgas Mūzikas un mākslas skola darbojas kopš 1986. gada un no skolas dibināšanas brīža skolā darbojas arī Flautas klase.
      Flautas klase ir otra lielākā klase skolā. Tajā šobrīd mācās 17 audzēkņi. Flautas
spēles audzēkņi ļoti aktīvi iesaistās koncertdarbībā ārpus skolas un regulāri pārstāv skolu konkursos, iegūstot labus rezultātus. Pēdējo 3 gadu laikā flautas spēles audzēkņi veiksmīgi piedalījušies konkursos un ieņēmuši godalgotas vietas.
      Pateicoties tam, ka ir izdevies piesaistīt pedagogu, kas var darboties ar pūtēju
orķestri (to vadīt un veidot speciāli skolas orķestra sastāvam atbilstošas partitūras) skolā ir izveidota muzikāla vienība – orķestris, kas palīdz nodrošināt audzēkņu izglītošanu priekšmetā „Kolektīvā muzicēšana”, dodot iespēju skolēniem iegūt pieredzi muzicējot kolektīvā, kas dažādo muzicēšanas formas un ļauj – mūziķim solistam darboties komandā.
      Instrumenta iegāde dos iespēju dažādot kolektīvās muzicēšanas formas
(dažādu sastāvu mazie muzikālie kolektīvi) jaukti instrumentu ansambļi. Svarīgs
kopskaņas elements ir labs instruments ar iespēju pilnveidot ne tikai tehniskās un
virtuozās kvalitātes, bet arī toņa izkopšanu, kas ir būtisks mākslinieciskās kvalitātes elements.
      Projekta mērķis
      Uzlabojot skolas materiāli tehnisko bāzi, dot iespēju skolas audzēkņiem attīstīt
savas instrumenta spēles spējas un prasmes augstākajā līmenī, nodrošinot viņu virzību uz izcilību un starptautisku konkurētspēju.

      Uzdevumi
      Iegādāties projektā paredzētos instrumentus;
      Pilnveidot skolas materiāli tehnisko bāzi;
      Dažādot orķestra instrumentālo sastāvu;
      Izmantot instrumentus kameransambļos skolas ikdienas darbā;
      Turpināt virzīt audzēkņus uz izcilību, piedalīties konkursos, festivālos,
koncertos kā solistiem, kā arī pilnveidot un attīstīt kolektīvās muzicēšanas tradīcijas skolā.
      Projekta rezultāti
      Projekta laikā iegādātais instruments flauta flauta Trevor James Privilege 31PF-
EASLR tiks izmantots mācību procesa nodrošināšanai un dažādošanai gan spēlējot instrumentu solo, gan dažādos muzikālos sastāvos. Svarīgi, ka būs iespēja papildināt orķestra instrumentāriju. Iespēja spēlēt uz kvalitatīva instrumenta veicina audzēkņa vēlmi pilnveidot un attīstīt savas instrumenta spēles prasmes augstākā līmenī.
      Projekta rezultātā varēsim turpināt nodrošināt mūzikas skolas audzēkņus ar
nepieciešamo materiāli tehnisko bāzi mācību procesā, kas, savukārt, ļaus turpināt,
papildināt un pilnveidot iesāktās koncerttradīcijas.

      Projekta īstenotāji
      Projekta īstenotājs Jaunpiebalgas Mūzikas un mākslas skola, ko pārstāv skolas
direktore Aija Sila sadarbībā ar Jaunpiebalgas novada domi.
      Flautas spēles pasniedzējas – Aija Silakalne, Sandra Briede.
Projekta kopējā tāme

N.P.K.

BUDŽETA

KATEGORIJAS

KODS

EKK

RĀDĪTĀJU

NOSAUKUMS

PAMATLĪDZEKĻI

NO VKKF

SAŅEMTAIS

FINANSĒJUMS,

EUR

Līdzfinan-

sējums,

EUR

Summa

kopā,

EUR

1.

5239

Flauta Trevor

James

Privilege

31PF-EASLR

450.00

128,38

578,38

KOPĀ

450.00

128,38

578,38

      Projekta ietvaros instrumentu iegādājāmies SIA „RDL Mūzikas Centrs”.
Paldies par iespēju Jaunpiebalgas novada domei un Valsts kultūrkapitāla fondam.
Skolas direktore – A. Sila

Jaunpiebalga Mūzikas un mākslas skolā tapis projekts

GRĀMATA “100 PIEBALGAS TAUTASDZIESMAS”

      Tautasdziesma – spēka dziesma, stiprie vārdi, piederības sajūta  savai zemei un tautai – tā iedvesmo, spēcina, bagātina, vieno. Tautasdziesma mūsu senčus pavadīja ikdienas darbos, dabas procesos, gadskārtu griežos, priekos, bēdās, no dzimšanas brīža līdz aiziešanai mūžībā. Tautasdziesma – neatņemama dzīves daļa, katram novadam sava, nozīmīga, unikāla.

      Kopīgiem spēkiem ir radīts unikāls materiāls – grāmata “100 Piebalgas tautasdziesmas”, kas sevī ietver Piebalgā pierakstīto tautas dziesmu izdevumu nošu formātā, ko ilustrējuši Jaunpiebalgas Mūzikas un mākslas skolas mākslas programmas audzēkņi. Grāmatā apkopota daļa Piebalgas pusē pierakstītās tautas dziesmas un tā tika veidota kā kopīgs skolas projekts. Grāmata  ir baudāma gan kā mākslas darbs, gan arī materiāls, ko varēs izmantot audzēkņi, pedagogi mācību procesā, apgūstot latviskās tradīcijas, kā arī ikviens, kam tuvas mūsu tautas latviskā mantojuma vērtības, tādējādi turpinot izkopt un uzturēt dzīvas vietējās tradīcijas.

      Iedvesmu projekta tapšanai deva Latvijas 100. dzimšanas dienas svinības. Mēs vēlējāmies atstāt kaut ko paliekošu nākamajām paaudzēm – mūsu dāvanu Latvijai dzimšanas dienā, mūsu novada tautas dziesmu apkopojumu skaistā grāmatā – mākslas darbā.

      Grāmata pavisam tapa veselus divus gadus. Sākotnēji vēlējāmies, lai Jaunpiebalgas Mūzikas un mākslas skolas bērni labāk iepazītu Piebalgas novada tautas dziesmas. Tās iekļāvām dažādos mācību uzdevumos gan mūziķiem, gan māksliniekiem. Un tad, sapratām, ka viss, kas mums ir – ir atsevišķas mapītes bez struktūras un secības.  Tādēļ nolēmām veidot grāmatu, kura būtu gan mācību līdzeklis, gan mākslas darbs, gan daļa mūsu novada vēstures.

      Uzsākām tautas dziesmu apkopošanu. Šo darbu ar ļoti lielu rūpību veica mana mamma un mūzikas teorētisko priekšmetu skolotāja Sarma Petrovska.  Tika apzinātas ap simts tautas dziesmas, kas pierakstītas Piebalgā un tās tuvākajā apkaimē, zinot, ka senāk Piebalgas novada robežas bija citādas, daudz plašākas. Tālāk turpinājās darbs pie savāktā materiāla strukturēšanas pa tēmām un blokiem, līdz nonācām pie četrām sadaļām, kas sasaucas ar Latvijas četriem gadalaikiem.

      Mākslas programmas audzēkņi, skolas gada tēmas ietvaros, visu iepriekšējo periodu veidoja ilustrācijas grāmatai – viņiem palīdzēja skolotājas Zanda Liedskalniņa, Maija Apsīte un Rasa Ontužāne. Mūzikas programmās tautas dziesmas esam iekļāvuši mācību uzdevumos dziedot tās koncertos, konkursos, izmantojot kā mācību materiālu ikdienas darbā.

      Visas savāktās tautas dziesmas no rokrakstiem ir pārrakstītas datorrakstā, ko paveica skolotāja Sandra Briede, un ir veikta audzēkņu radīto ilustrāciju pārfotografēšana, lai tās varētu izmantot grāmatā.

      Grāmatā apkopota tikai neliela daļa no tautas dziesmām, kuras pierakstītas Piebalgas pusē. Tās atspoguļo Piebalgas dabu, tās ritējumu, norises cilvēku dzīvēs visos četros gadalaikos, tādējādi parādot vietējās kopienas tradīcijas un vērtības. Grāmatas ideja izvērtās kā vienots projekts visai skolai. Mūziķi dziesmas iekļauj mācību darbā, apgūst tās un izmanto savā koncertpraksē, savukārt mākslas programmas audzēkņi, zīmējot ilustrācijas šīm tautas dziesmām, apguva ilustrāciju kā vienu no vizuālās mākslas tehnikām.

      Rakstījām projektus, lai dabūtu finansējumu grāmatas drukāšanai un maketēšanai, jo visu lielo darbu paveicām ar saviem spēkiem. Kad sapratām, ka VKKF projektu Vidzemes reģiona konkursā esam saņēmuši finansējumu, sākās pats spraigākais noslēguma etaps – grāmatas maketēšana, vizuālā koptēla veidošana un visa kopīgā materiāla rediģēšana. Šeit mani palīgi bija mūsu skolas skolotāja, Vizuāli plastiskās mākslas programmas vadītāja un māksliniece Sandra Strēle, kura izveidoja grāmatas vizuālo koptēlu tādu – kāds tas šobrīd ir baudāms. Savukārt datordizainere Lauma Neretniece visas mūsu piezemētās un arī trakās idejas salika digitālajā formātā, lai grāmatu varētu nodrukāt. Ar Sandru un Laumu nepārtrauktā saziņā strādājām gandrīz divas nedēļas gan agros rītos, gan vēlos vakaros, lai laikā paspētu grāmatu nodot drukāšanai. Droši varu teikt, ka mēs trīs modāmies un gulēt gājām ar domām par grāmatu J

      Milzīgs atbalsts bija arī no mūsu sadarbības partneriem – tipogrāfijas “ADverts”, kas atsaucās visām pēdējā brīža izmaiņām un mākslinieciskajām idejām.  Par to paldies projektu vadītājai Agitai Kupačai.

      Līdz šim nav publicēts neviens izdevums, kur būtu apkopotas Piebalgas pusē pierakstītās tautas dziesmas. Tādēļ, veidojot šo grāmatu, vēlamies izcelt tieši mūsu novadam raksturīgo latviešu folkloras mutvārdu daiļradi – piebaldzēnu vērtības un tradīcijas tautas dziesmās.

     Grāmatas tapšanā ir ieguldīts milzīgs kopdarbs un liels emocionāls atbalsts, par ko esmu no sirds pateicīga saviem kolēģiem mūzikas un mākslas skolā, kā arī Jaunpiebalgas novada domei. Bez tik nopietnas komandas šāds projekts nemaz nebūtu iespējams!

      Mana radošā komanda:

Tautasdziesmas apkopoja un sakārtoja: Sarma Petrovska

Māksliniece: Sandra Strēle

Datordizains: Lauma Neretniece

Nošu materiālu digitalizēja: Sandra Briede

Grāmatu ilustrēja: Jaunpiebalgas Mūzikas un mākslas skolas VIZUĀLI PLASTISKĀS MĀKSLAS PROGRAMMAS audzēkņi  (skolotājas Zanda Liedskalniņa, Maija Apsīte, Rasa Vilka, Sandra Strēle)

Foto: Samanta Eihentāle

Atbastīja:

Latvijas valsts meži un Valsts kultūrkapitāla fonds Vidzemes kultūras programmas 2020. gada projektu konkursa ietvaros

Jaunpiebalgas novada dome

Paldies saku arī Andrim Ērglim, Jurim Pīčam, Vēsmai Johansonei, Agitai Kupačai un ikvienam mūsu atbalstītājam un draugam, kas palīdzēja tapt grāmatai.

Izdevējs:  Jaunpiebalgas Mūzikas un mākslas skola

Tiražētājs: TIPOGRĀFIJA “ADverts”

Projekta idejas un realizācijas autore –  Aija Sila

PROJEKTI 2019

“Manas skolas ainavas vēsture”

JAUNPIEBALGAS MŪZIKAS UN MĀKSLAS SKOLĀ

(Atbalsta: VKKF, Latvijas Valsts meži, Jaunpiebalgas novada dome)

 

Jaunpiebalgas Mūzikas un mākslas skola pastāv kopš 1986. gada 6. septembra. Skolai ir bijušas vairākas ēkas, kurās tā ir darbojusies vairāk kā 30 gadu pastāvēšanas laikā. 2016. gada 6. septembrī, skolas 30 dzimšanas dienā, tikām pie mūsu jaunās mājvietas – vēsturiskās ēkas Br. Kaudzīšu ielā 10, kas līdz tās rekonstrukcijas brīdim ir kalpojusi kā ārstniecības pakalpojumu sniegšanas vieta. Tā tika uzbūvēta 1875. gadā, vēl muižas laikos.

Esam ieguvuši brīnišķīgu ēku skaistā ainaviskā vidē. Tāpēc uzskatām par savu pienākumu – izzināt un izpētīt šīs ēkas un tās tuvākās apkaimes vēsturi, lai saprotam, ko esam mantojuši no iepriekšējām paaudzēm un kas ir jāsaglabā nākamajām. Lai īstenotu projekta mērķi – izpētītu ēkas vēsturi un tās ainavu, iedzīvinātu to šodienā, esam realizējām vairākas aktivitātes.

Esam apzinājuši pieejamos vēsturiskos materiālus, veikuši to atlasi. Esam intervējuši cilvēkus – bijušos medicīnas darbiniekus, kas saistīti ar šīs mājas vēsturi. Tika savāktas un apkopotas vēstures liecības un fotogrāfijas, kur redzama ēkas pagātnes ainava un vide.

Lai projektu padarītu interesantu un saprotamu arī skolēniem, projekta ietvaros organizējām vairākas aktivitātes.

Pirmā no tām bija pārgājiens, kas notika 4. jūnijā . Tā laikā pētījām un fotografējām skolas tuvākās apkārtnes ainavu. Par pamatu ņēmām vēsturiskās fotogrāfijas un mēģinājām ainavu no tā paša skatu punkta nofotografēt šodien. Pārgājiens izvērtās pus dienas un vairāku kilometru garumā.

Projekta ietvaros tika organizētas arī meistarklases – radošās darbnīcas gan mūziķiem, gan māksliniekiem.

  1. jūnijā notika meistarklase “Manas skolas ainava skaņās”. Skaņu, ritma fantāziju meistarklasi vadīja ritma instrumentu spēles skolotājs, perkusionists Mikus Čavarts, kurš dalījās savā pieredzē un zināšanās par ritma pasauli, skaņu izvilināšanas mākslu no dažādām perkusijām, kas radītas un veidotas no dabas materiāliem.
  2. jūnijā skolas parkā un telpās notika meistarklase “Manas skolas ainava glezniecībā” –gleznotājas, mākslinieces Sandras Krastiņas vadībā. Skolēnu darbu pamatā tika ņemta skolas ēka, tās tuvākā apkārtne, skolas ainava kopumā un katra audzēkņa personība – “es” skolā.

Esam apkopojuši visus uz šo brīdi iegūtos vēsturiskos materiālus, sakārtojuši šo bilžu albūmu, ieguvuši emocijas un līdzpārdzīvojumu piedaloties projekta aktivitātēs. Bet pats galvenais – esam sapratuši, ka šis ir tikai sākums, jo vēl paliek daudz neizzinātā un nenoskaidrotā…

 

Projekta vadītāja – Aija Sila

Jaunpiebalgas doktorāts

 “Jaunpiebalgas doktorāts” ar Nr. 76 F atdalīts no Jaunpiebalgas muižas ar 7.80 ha lielu platību. Tādas ir senākās, pašlaik atrastās ziņas par Jaunpiebalgas Mūzikas un mākslas skolu, kas šajās telpās – Jaunpiebalgā, Br. Kaudzīšu ielā 10 – atrodas kopš 2016. gada 6. septembra. 1932. gada 12. decembrī ar Zemkopības ministriju tika noslēgts izpirkšanas līgums, līdz ar to īpašuma tiesības apstiprinātas Jaunpiebalgas pagasta pašvaldībai.

Tomēr nosaukums mazliet mainījies. Tā arhīva fonda “Valsts statistikas pārvaldes” dokumentos 1942.gada 17. jūlijā atrodams ieraksts, ka 1939. gadā Cēsu apriņķa Jaunpiebalgas pagasta Ārsta mājas īpašniece bijusi Jaunpiebalgas pagasta pašvaldība, arī 1942. gadā zemes īpašuma valdītāja tā pati -Jaunpiebalgas pagasta pašvaldība.

Padomju periodā, mainoties administratīvai teritorijai, mainījās nosaukumi: Smiltenes rajona Jaunpiebalgas ambulance; Gaujienas rajona Jaunpiebalgas ambulance; Cēsu rajona Jaunpiebalgas ambulance.

Doktorāta ēka, Brāļu Kaudzīšu ielā 10.

No preses zināms, ka 1902.gadā Jaunpiebalgas doktorātā strādājis ārsts Kārlis Lībietis, kurš publicējis populārzinātniskus rakstus par acu slimībām, kā arī ārstējis komponistu Emīlu Dārziņu. Ārsta darba pieredze apkopota grāmatā „Ārsta padomi, sevišķi lauciniekiem” (1890) ar 188 lappusēm un piecām ilustrācijām.

1904.gadā darbu doktorātā uzsāk Jānis Liepiņš, kurš 1914. gadā papildina zināšanas Vācijā, bet 1919. gadā atgriežas Jaunpiebalgā. Līdzās ārsta praksei viņš nodarbojas ar dažādu zinātnisku rakstu publicēšanu.

1987. gada “Padomju Druvā” Hermanis Pakulis minējis, ka 19.gs. beigās Jaunpiebalgā strādāja divas vecmātes – Marija Ķuže un Emīlija Baltiņa. Emīlija beigusi Jurjāna vecmāšu kursus, bet Marija Ķuže šo darbu apguvusi pašmācības ceļā. Abas mediķes bijušas ļoti iecienītas ļaužu vidū kā veiksmīgas sava amata pratējas.

Pamazām apkopojas vēsturiskās ziņas – no cilvēku stāstiem, no preses materiāliem. Arī padomju laikos ēkā strādāja izcili ārsti dažādās specifiskās jomās, te bija dežūrtelpa neatliekamajai palīdzībai, kā arī 2. stāvā bija iekārtoti dzīvokļi.

Daudzus gadus ārsti, kuri strādāja slimnīcā, pieņēma pacientus arī ambulancē. Te bija rentgens, varēja izmantot fizioterapijas iespējas, kā arī tika veiktas analīzes.

Uz ēkas sienas akmenī iekalts gada skaitlis – 1857. Līdz ar to paliek uzdevums – atrast ziņas, kam ēka būvēta? Vai doktorātam un medicīniskiem mērķiem jau no pašiem pirmsākumiem? Kas ēku būvējis?

Vēsturniece – Vēsma Johansone