+371 26412878     |    muzikas.skola@jaunpiebalga.lv

PROJEKTI 2019

“Manas skolas ainavas vēsture”

JAUNPIEBALGAS MŪZIKAS UN MĀKSLAS SKOLĀ

(Atbalsta: VKKF, Latvijas Valsts meži, Jaunpiebalgas novada dome)

 

Jaunpiebalgas Mūzikas un mākslas skola pastāv kopš 1986. gada 6. septembra. Skolai ir bijušas vairākas ēkas, kurās tā ir darbojusies vairāk kā 30 gadu pastāvēšanas laikā. 2016. gada 6. septembrī, skolas 30 dzimšanas dienā, tikām pie mūsu jaunās mājvietas – vēsturiskās ēkas Br. Kaudzīšu ielā 10, kas līdz tās rekonstrukcijas brīdim ir kalpojusi kā ārstniecības pakalpojumu sniegšanas vieta. Tā tika uzbūvēta 1875. gadā, vēl muižas laikos.

Esam ieguvuši brīnišķīgu ēku skaistā ainaviskā vidē. Tāpēc uzskatām par savu pienākumu – izzināt un izpētīt šīs ēkas un tās tuvākās apkaimes vēsturi, lai saprotam, ko esam mantojuši no iepriekšējām paaudzēm un kas ir jāsaglabā nākamajām. Lai īstenotu projekta mērķi – izpētītu ēkas vēsturi un tās ainavu, iedzīvinātu to šodienā, esam realizējām vairākas aktivitātes.

Esam apzinājuši pieejamos vēsturiskos materiālus, veikuši to atlasi. Esam intervējuši cilvēkus – bijušos medicīnas darbiniekus, kas saistīti ar šīs mājas vēsturi. Tika savāktas un apkopotas vēstures liecības un fotogrāfijas, kur redzama ēkas pagātnes ainava un vide.

Lai projektu padarītu interesantu un saprotamu arī skolēniem, projekta ietvaros organizējām vairākas aktivitātes.

Pirmā no tām bija pārgājiens, kas notika 4. jūnijā . Tā laikā pētījām un fotografējām skolas tuvākās apkārtnes ainavu. Par pamatu ņēmām vēsturiskās fotogrāfijas un mēģinājām ainavu no tā paša skatu punkta nofotografēt šodien. Pārgājiens izvērtās pus dienas un vairāku kilometru garumā.

Projekta ietvaros tika organizētas arī meistarklases – radošās darbnīcas gan mūziķiem, gan māksliniekiem.

  1. jūnijā notika meistarklase “Manas skolas ainava skaņās”. Skaņu, ritma fantāziju meistarklasi vadīja ritma instrumentu spēles skolotājs, perkusionists Mikus Čavarts, kurš dalījās savā pieredzē un zināšanās par ritma pasauli, skaņu izvilināšanas mākslu no dažādām perkusijām, kas radītas un veidotas no dabas materiāliem.
  2. jūnijā skolas parkā un telpās notika meistarklase “Manas skolas ainava glezniecībā” –gleznotājas, mākslinieces Sandras Krastiņas vadībā. Skolēnu darbu pamatā tika ņemta skolas ēka, tās tuvākā apkārtne, skolas ainava kopumā un katra audzēkņa personība – “es” skolā.

Esam apkopojuši visus uz šo brīdi iegūtos vēsturiskos materiālus, sakārtojuši šo bilžu albūmu, ieguvuši emocijas un līdzpārdzīvojumu piedaloties projekta aktivitātēs. Bet pats galvenais – esam sapratuši, ka šis ir tikai sākums, jo vēl paliek daudz neizzinātā un nenoskaidrotā…

 

Projekta vadītāja – Aija Sila

Jaunpiebalgas doktorāts

 “Jaunpiebalgas doktorāts” ar Nr. 76 F atdalīts no Jaunpiebalgas muižas ar 7.80 ha lielu platību. Tādas ir senākās, pašlaik atrastās ziņas par Jaunpiebalgas Mūzikas un mākslas skolu, kas šajās telpās – Jaunpiebalgā, Br. Kaudzīšu ielā 10 – atrodas kopš 2016. gada 6. septembra. 1932. gada 12. decembrī ar Zemkopības ministriju tika noslēgts izpirkšanas līgums, līdz ar to īpašuma tiesības apstiprinātas Jaunpiebalgas pagasta pašvaldībai.

Tomēr nosaukums mazliet mainījies. Tā arhīva fonda “Valsts statistikas pārvaldes” dokumentos 1942.gada 17. jūlijā atrodams ieraksts, ka 1939. gadā Cēsu apriņķa Jaunpiebalgas pagasta Ārsta mājas īpašniece bijusi Jaunpiebalgas pagasta pašvaldība, arī 1942. gadā zemes īpašuma valdītāja tā pati -Jaunpiebalgas pagasta pašvaldība.

Padomju periodā, mainoties administratīvai teritorijai, mainījās nosaukumi: Smiltenes rajona Jaunpiebalgas ambulance; Gaujienas rajona Jaunpiebalgas ambulance; Cēsu rajona Jaunpiebalgas ambulance.

Doktorāta ēka, Brāļu Kaudzīšu ielā 10.

No preses zināms, ka 1902.gadā Jaunpiebalgas doktorātā strādājis ārsts Kārlis Lībietis, kurš publicējis populārzinātniskus rakstus par acu slimībām, kā arī ārstējis komponistu Emīlu Dārziņu. Ārsta darba pieredze apkopota grāmatā „Ārsta padomi, sevišķi lauciniekiem” (1890) ar 188 lappusēm un piecām ilustrācijām.

1904.gadā darbu doktorātā uzsāk Jānis Liepiņš, kurš 1914. gadā papildina zināšanas Vācijā, bet 1919. gadā atgriežas Jaunpiebalgā. Līdzās ārsta praksei viņš nodarbojas ar dažādu zinātnisku rakstu publicēšanu.

1987. gada “Padomju Druvā” Hermanis Pakulis minējis, ka 19.gs. beigās Jaunpiebalgā strādāja divas vecmātes – Marija Ķuže un Emīlija Baltiņa. Emīlija beigusi Jurjāna vecmāšu kursus, bet Marija Ķuže šo darbu apguvusi pašmācības ceļā. Abas mediķes bijušas ļoti iecienītas ļaužu vidū kā veiksmīgas sava amata pratējas.

Pamazām apkopojas vēsturiskās ziņas – no cilvēku stāstiem, no preses materiāliem. Arī padomju laikos ēkā strādāja izcili ārsti dažādās specifiskās jomās, te bija dežūrtelpa neatliekamajai palīdzībai, kā arī 2. stāvā bija iekārtoti dzīvokļi.

Daudzus gadus ārsti, kuri strādāja slimnīcā, pieņēma pacientus arī ambulancē. Te bija rentgens, varēja izmantot fizioterapijas iespējas, kā arī tika veiktas analīzes.

Uz ēkas sienas akmenī iekalts gada skaitlis – 1857. Līdz ar to paliek uzdevums – atrast ziņas, kam ēka būvēta? Vai doktorātam un medicīniskiem mērķiem jau no pašiem pirmsākumiem? Kas ēku būvējis?

Vēsturniece – Vēsma Johansone

Aizvērt Menu